Dienasgrāmata.
Piektdiena ir gandrīz
brīvdiena. Darba nedēļas pēdējā diena, kad jau rīts liek domāt par nepanesamo
nedēļas nogali – laiku, kad atgriezties savas privātās dzīves
nesakārtotajā realitātē.
Pie pirmās rīta kafijas birojā
„piekožu” savu dienas horoskopu:
„Kāds cilvēks kā varde gaida, kamēr to
noskūpstīs, lai kļūtu par princi vai princesi.”
Sasmejos par
salīdzinājumu „cilvēks kā varde”. Viņš – mans tiešais priekšnieks –
saka, ka tas ir ļoti jauks horoskops.
Pulkstenis 17.00.
Darba dienas beigas. Uzkāpjam augšstāvā apsveikt šefu dzimšanas dienā.
Abu sarunā Viņš
ieminas, ka vēlētos, kaut dvēseli kā datora atmiņu varētu ielikt jaunā “kastē”
un sākt, turpināt jaunu dzīvi. Šajā brīdī Viņa acis mirdz, un es varu tajās
iemīlēties.
Atvadoties „izmetu”, ka eju meklēt
vardi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru