zelta āboli grāmatniecībā

 < Rīgas Grāmatu svētki 2010.gadā Kongresu namā. Foto no Grāmatizdevēju asociācijas arhīva.

Grāmatu mākslas konkurss "Zelta ābele" šogad notiek jau 19-to reizi. Iedibināts 1993.gadā, lai veicinātu Latvijas izdevējdarbības profesionālo un māksliniecisko izaugsmi un popularizētu literatūru un lasīšanu. Konkurss katru gadu kā ābolus rudenī ir savācis un apkopojis nozares mākslinieciski augstvērtīgākās grāmatas, vērtējot tās pēc satura un formas veseluma kā vairāku nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atspoguļo sava laika māksliniecisko izpratni un tehnoloģiskās iespējas.

Šogad astoņās kategorijās - dzeja, proza, dokumentālie izdevumi, bērnu un jaunatnes grāmatas, zinātniskās grāmatas, uzziņu literatūra, mācību grāmatas un mākslas izdevumi - ir nominētas 41 grāmata, kuras profesionāla žūrija atlasījusi no 34 izdevēju konkursam iesniegtajām 95 grāmatām.

Žūrijā 9 mākslas un kultūras, un arī grāmatniecības nozares speciālisti: Latvijas universitātes (LU) pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Austra Avotiņa; Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore un žurnāla "Iespiedgrafika" redaktore Ieva Bečere;
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Informācijas centra vadītāja, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne; gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs un grāmatu mākslinieks Aleksandrs Busse; LMA rektors, profesors Aleksejs Naumovs; Latvijas institūta direktore, bijusī kultūras ministre un īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās, filoloģe Karina Pētersone; grafiķis un grāmatu mākslinieks Uldis Sosnovskis; LMA profesors, bijušais kultūras ministrs Ojārs Spārītis un "Arctic Paper Baltic States" izpilddirektore Ruta Svaža.

Uz trim maniem jautājumiem par konkursa vēsturi atbild  Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača.

LK: Kā radās konkurss?

DP: Konkurss ir bijis arī padomju laikos. Toreiz to organizēja valsts. 1993.gadā mēs atradāmies pilnīgi citā situācijā visās iespējamajās jomās, tomēr konkursam bija jānotiek, un kurš gan cits to varēja noorganizēt, ja ne tikko dibinātā Grāmatizdevēju asociācija, jo pat Kultūras ministrijā tolaik nebija neviena par grāmatniecību un literatūru atbildīga cilvēka.

Pirmie konkursi notika ļoti vienkārši -
Nacionālajā bibliotēkā vienā no administrācijas kabinetiem tika izskatīti obligātie eksemplāri un atlasīti tie, kurus vērts nodot žūrijas vērtēšanai. Tad vēl kādu kasti atnesa Rozes (Jāņa Rozes) grāmatnīca no saviem krājumiem. Pieaicinājām ekspertus - grāmatu māksliniekus un ar nozari saistītos profesionāļus, un viņi dažu stundu laikā izvērtēja grāmatas. Tad grāmatas salika atpakaļ kastēs un atlika savās vietās. Paši arī izgatavojām diplomus un pasniedzām tos godalgoto grāmatu izdevējiem asociācijas kopsapulcē.

Tā tas notika divus gadus, bet gribējās, lai fināls ir svinīgāks. Sarunājām ar Akadēmisko bibliotēku Misiņa bibliotēkas zāli. Nu mums jau bija arī ceremonijas vadītājs, balvas un cienasts, pa glāzei šampānieša. Naudas tik, cik varēja atlicināt no asociācijas budžeta, balvas "lasījām pa visu pasauli": "papīrnieki" dāvināja papīru, tipogrāfijas - bezmaksas druku kādai grāmatai, un, protams, diplomi.

Pirmajā reizē Misiņa bibliotēkas zāle, kas paredzēta 200 vietām, bija pārpildīta, cilvēki stāvēja kājās, un mēs paši bijām izbrīnīti par tik lielu atsaucību. Sapratām - lieta ir nopietna - nozarei vajadzīgi svētki! Vēl divus gadus mēs turpinājām konkursa noslēgumu rīkot Misiņa bibliotēkā. Bija arī izstāde un trīs godalgotās grāmatas katrā grupā.

90-to gadu sākums un pirmā puse Latvijas poligrāfijā bija stipri pieticīga, tādēļ pirmajos gados Latvijā un ārzemēs izdotās grāmatas bieži vien jūtami atšķīrās, īpaši poligrāfiskā izpildījuma kvalitātes dēļ. Bija atsevišķa nominācija kopizdevumiem, jo tie bija krāšņāki, bagātīgāki. Tā pat atsevišķi tika vērtētas oriģināldaiļliteratūra un tulkotā daiļliteratūra, jo uz tulkotās literatūras fona mūsu pašu autoru grāmatas izskatījās mazliet kā bārenītes. Ar laiku šis sadalījums izzuda, jo izzuda arī atšķirība.

LK: Kā konkurss ieguva savu nosaukumu "Zelta ābele"?

DP: Dažādi nosaukuma meklējumi ir bijuši. Sākotnēji bija "Skaistākā grāmata", tad - "Gada balva grāmatniecībā". Līdz beidzot 2005.gada konkurss iegūst nosaukumu "Zelta ābele", kas ir atbilstošs gan tādēļ, ka pirmskara Latvijā ir bijusi izdevniecība "Zelta ābele", kas īpašu uzmanību pievērsa grāmatas vizuālajam tēlam (tās vadītājs Miķelis Goppers bija, laikabiedru vārdiem runājot, "apsēsts ar noformējumu un dažādām trakām idejām"), gan tēla semantiskās nozīmes dēļ, kāda tam piemīt  latviešu folklorā.

Grāmatu atlase būtiski nav mainījusies. Ir mainījušās vērtēšanas metodes. Sākumā mēs mācījāmies no vācu kolēģiem, šo to "pašpikojot" no citiem līdzīgiem konkursiem. Vienu brīdi sistēma bija ļoti sarežģīta - no punktu skaitīšanas "metās raibs gar acīm", tad "likām galvas kopā". Radās vērtēšanas lapa, pie tās arī pagaidām turamies.

Bija mums arī tāda nominācija kā "Gada grāmata", lai izceltu grāmatu, kas satura un noformējuma ziņā ir gada notikums grāmatniecībā. Mēs katru gadu aicinājām kādu citu sabiedrībā zināmu cilvēku izvēlēties šai balvai vienu grāmatu no nominētajām. Tomēr atteicāmies no vienas grāmatas izcelšanas, jo bieži žurnālisti izvēlējās vieglāko ceļu un runāja par šo vienu, pārējās grāmatas atstājot bez uzmanības. Toties tika ieviesta balva par mūža ieguldījumu.

< Žūrija vērtēšanas procesā 2009.gadā: (no kreisās) Arta Ozola, Inese Kārkliņa, Ieva Bečere, Aleksejs Naumovs, Aivars Sprūdžs, Ingrīda Burāne. 

Foto no Grāmatizdevēju asociācijas arhīva.

Viens no konkursa mērķiem ir izglītot sabiedrību - ne vien ieinteresēt izlasīt nominētās grāmatas, bet arī veidot izpratni par to, kā grāmata top. 

Tā kā izdevēji un grāmatu veidotāji nav īpaši publiskas personas, konkursa uzdevums ir ieinteresēt plašāku sabiedrību grāmatniecības jaunumos, pastāstīt par izdevēja lomu grāmatas tapšanā. Bieži tieši izdevēju pamana vismazāk. Tā pat kā režisors "nomirst aktieros", izdevējs ir sevi ielicis gatavajā grāmatā. Viņš ir tas, kurš izvēlas grāmatu izdot vai neizdot, viņš pieaicina radošo brigādi, izvēlas mākslinieku, kurš būs vispiemērotākais konkrētajam materiālam, izvēlas redaktoru. Kamēr mākslinieka darbs ir skaidri redzams, īpaši ja grāmatā ir ilustrācijas, izdevēja darbs paliek neredzams. Tad nezinātājam var šķist - ko tad izdevējs vispār ir izdarījis? - paņēmis materiālu no autora un aiznesis uz tipogrāfiju nodrukāt, un tad uz veikalu! Ja šis darbs tiešām būtu tik tehnisks un primitīvs, Latvijā nebūtu ne puse no mūsu izdevniecībām. Izdevēja darbs ir radošs kultūras darbs, labākajā izpildījumā tas ir misijas darbs, tomēr izdevējam jābūt arī biznesa cilvēkam. Ar laika nobīdi skatoties atpakaļ varam redzēt, kurš no izdevējiem bija vairāk biznesa un kurš - kultūras cilvēks. Un šodien ir tieši tā pat kā pirmskara Latvijā - izdevēji ir dažādi.

Konkurss ir tāds katalizators - ja pirmajos gados izdevēji nesa kastēm gandrīz visu, ko izdevuši gada laikā, un starp grāmatām bija arī tādas, ko žūrija uzreiz atlika malā, tad šodien izdevējiem lielākoties latiņa ir ļoti augsta, uz ko norāda izdevēju pašu atlase. Tomēr gadās, ka konkursam netiek iesniegtas pat ļoti labas grāmatas. Tad ir žēl, jo konkursam būtu jāuzrāda viss, ko mēs Latvijā varam, uz ko esam spējīgi. Un mēs esam spējīgi uz daudzām labām lietām!

LK: Kā konkurss nes Latvijas vārdu pasaulē?

DP: Pirmkārt tas ir Baltijas grāmatu mākslas konkurss. Otrkārt - starptautiskais konkurss, ko rīko Vācijas grāmatu mākslas fonds (Stiftung Buchkunst). Vācijas konkursā katru gadu piedalās apmēram 30 - 40 valstis no visas pasaules ar apmēram 600 - 700 grāmatām. Kategoriju skaits mērāms padsmitos, un nominētas tiek apmēram 40 grāmatas. 1995.gadā, kad pirmo reizi piedalījāmies šajā starptautiskajā konkursā, Imanta Ziedoņa "Epifānijas" ieguva Vācu UNESCO komitejas balvu (mākslinieks Ilmārs Blumbergs, izdevējs - "Preses nams").

Grāmatas, kas piedalās šajā konkursā, tiek izliktas arī Frankfurtes grāmatu gadatirgū atsevišķā stendā Mākslas hallē. Šajā stendā grāmatas tiek saliktas tematiski, un tad Latvijas grāmatas var ieraudzīt blakus citu valstu veikumam. Tas ir rudenī, bet nākamā gada martā grāmatas ceļo uz Leipcigas grāmatu svētkiem. Pirms izstādes Leipcigā starptautiska žūrija vērtē šīs grāmatas, bet izstādē jau pasniedz apbalvojumus. Grāmatu eksemplāri, kurus mēs dodam šim konkursam, paliek Vācijas tautas bibliotēkā, no tām tiek komplaktētas izstāžu ekspozīcijas, kas ceļo pa visu pasauli. Ir plānots pieteikt šādu ekspozīciju arī Latvijai 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un būs uzbūvēta jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka "Gaismas pils" - tātad būs šādai izstādei arī pienācīga vieta.

Kopš 2002.gada iznāk arī konkursa katalogs. Tā izdošanu atbalsta Kultūrkapitāla fonds, Jelgavas tipogrāfijas (pirmajos gados - "Preses nams") un "Arctic Paper Baltic States". Katalogā redzamas visas attiecīgajā gadā nominētajās grāmatas. Tas tiek izplatīts gan starptautiskajās izstādēs gan ar Akadēmiskās bibliotēkas starpniecību. Šie konkursu katalogi sniedz lielisku ieskatu Latvijas grāmatu noformējuma attīstībā. Ar katalogiem var iepazīties arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācijā Baznīcas ielā 37-3, Rīgā, iepriekš vienojoties par tikšanos.

Pateicos Dacei par stāstījumu un lielisko ieskatu grāmatu mākslas konkursa vēsturē.

Jā - vien atliek no savas puses piebilst, ka iztrūkst viena 21.gadsimtam atbilstoša grāmatu

kategorija, un tā ir digitālo izdevumu kategorija, kurā šobrīd grāmatas Latvijā vēl netiek vērtētas, īpaši pēc šiem - izdevējdarbības mākslas produkta kvalitātes kritērijiem. Ceru, ka tuvākajā nākotnē tā parādīsies, tāpat kā skaistas un interesantas elektroniskās grāmatas, uzrunājot savus lasītājus arī digitālajam laikmetam atbilstošajā elektroniskajā formātā.

Ar "Zelta ābele 2011" grāmatu mākslas konkursā nominētajām grāmatām 8 kategorijās varat iepazīties ŠEIT

Nobalsot par savu favorīti līdz 9.aprīlim portāla Delfi rīkotajā skatītāju aptaujā varat ŠEIT

Apbalvošanas ceremonija notiks Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā šā gada 11.aprīlī. Ceremonijā tiks godināta arī redaktore Anitra Pārupe, kurai ir piešķirta balva par mūža ieguldījumu.

< Romantiskais stāsts "SMS" grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2011" nominēts balvai kategorijā "Dokumentālie izdevumi".  Foto - L.Knēziņa.